Akadēmiskais centrs
LZP projekta “Nacionālā identitāte: gastropoētiskais aspekts. Vēsturiskais, starpnacionālais un starpdisciplinārais konteksts” pirmais darba seminārs pēc vasaras atvaļinājuma notika Jelgavas pilī.
27.augusta pēcpusdienā tika apskatīta projekta dalībnieces Gitas Krūmiņas-Zemtures un viņas kolēģu, kā arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes bibliotēkas sarūpētās pavārgrāmatas izstādē “Pavārgrāmatas. Laikmeta garšas”. Tās ir ap 150 latviešu autoru sastādītas un izstrādātas pavārgrāmatas laika posmā no 18. gadsimta beigām līdz mūsdienām.
Viens no izstādes līdzdalībniekiem ir projekts “Nacionālā identitāte: gastropoētiskais aspekts”, jo projekta mērķis ir skatīt literatūru un pavārgrāmatas kopsakarībās.
Izstāde ir iekārtota Jelgavas pils muzejā. Tajā redzami arī laikmetam raksturīgi atsevišķi trauki un fotogrāfijas, galda klāšanas veidi.
Projekta dalībniekiem no Latvijas Universitātes bija iespējams apskatīt renovētās Jelgavas pils zāles un gaiteņus, bibliotēku un Pārtikas tehnoloģijas fakultātes Uztura katedras mācību virtuvi. Dalībniekus pārsteidza virtuves lielums, modernās tehnoloģijas un dizains, bija iespēja uzzināt, kā studenti praksē apgūst ēdiena gatavošanu un virtuves iekārtošanas principus.
Pils gida Jāņa vadībā guvām dzīvu ieskatu Jelgavas pils vēsturē. Latvijas Lauksaimniecības universitāte ieguvusi renovētas un restaurētas telpas, kur Bīrona un Rastrelli pils jūtama formās, krāsās, apjomā, sakārtotībā.
Projekta nākamā pusgada galvenie darbi ir starptautiskās konferences "Ēdiena reprezentācija literatūrā un kultūrā" sagatavošana un norise un kolektīvās monogrāfijas rakstu sagatavošana, kā arī dalība dažādās citās ārzemju un Latvijas zinātniskajās konferencēs un gastropoētikas atziņu iesaiste studiju kursos.
Sarunās starp pavārgrāmatu un literatūras pētniekiem vienmēr parādās kāds apspriešanas vērts ēdiens vai dzēriens. Šoreiz tas bija mosts – A. Eglīša stāstu krājumā “Švābu kapričo” un L. Kotas romānā “Cilvēks ar zilo putnu” apspēlētais mosts, ābolu vīna vienkāršāks tautas variants.
Līdzīgi kā latviešu dzejā un ziņģēs apdzied alu, tā Švābijā dzied par āboliem, ābolu vīnu un mostu. Dzejoli “Slava ābolam” būtu varējis dzirdēt arī A. Eglītis, tekstā slavētas ābola labās īpašības, arī mosts, un ieteikts katru dienu ēst piecus līdz desmit ābolus, jo “cilvēk, Tava laime paslēpta ābolā”, tekstā gastropoētiskie aspekti redzami spilgti:
Lob dem Apfel
Äpfel sind die beste Speise
für zu Hause, für die Reise,
für die Alten, für die Kinder,
für den Sommer, für den Winter,
für den Morgen, für den Abend,
Äpfel essen ist stets labend.
Äpfel glätten deine Stirn,
bringen Phosphor ins Gehirn.
Äpfel geben Kraft und Mut
und erneuern dir dein Blut.
Auch vom Most, sofern dich durstet,
wirst du fröhlich, wirst du lustig.
Darum Freund, so lass dir raten:
Esse frisch, gekocht, gebraten
täglich ihrer fünf bis zehn.
Wirst nicht dick, doch jung und schön
und kriegst Nerven wie ein Strick.
Mensch, im Apfel liegt dein Glück.
Georg Wilhelm Otto von Ries,1763–1846
